Glābšanas suņi - Royal Canin

Suņi, kas kalpo cilvēkam

Drukāt aA+ Aa-
Glābšanas suņi

Suņi - varoņi

Kopš suņu pieradināšanas tie palīdzējuši cilvēkiem visās darbu jomās, sākot ar medībām, līdz sargāšanai un ganībām. Gadiem ejot, suņi darījuši arī daudz kā cita:

Lavīnu suns

Cilvēku meklēšana pēc lavīnas ir viena no retajām pirmās palīdzības disciplīnām, kur ir tūlītēja nepieciešamība pēc suņa. Tā īpašā ožas sajūta, ātrums un neatlaidība novieto suni priekšgalā. Tomēr šis suns sadarbojas ar grupu, kurā ietilpst zondētāji un racēji. Komandas darbojas vienlaicīgi, bet suņiem ir priekšrocības lavīnas darba apstākļos.

Kāpēc suņi šādi izvirzīti par galvenajiem? Kalnu pirmajā palīdzībā laika faktors, protams, ir ļoti svarīgs un, jo ātrāk lavīna ir pārmeklēta, jo lielāka iespēja mediķiem atrast dzīvus apraktos cilvēkus. Šeit suņa loma ir ļoti svarīga: tā darbs ir tāds pats vai labāks, kā cilvēka glābēja darbs un papildu tam suns lavīnu pārmeklē daudz ātrāk. Pilnīga zondēšana, ko veic divdesmit slēpotāju patrulētāju tādējādi prasa divdesmit stundu 100% rezultāta sasniegšanai, kamēr suns, lai panāktu to pašu, patērē divas stundas uz vienu hektāru.

Suns pēddzinis

Pēdu dzīšana nozīmē indivīdu meklēšana, paļaujoties uz lielāku vai mazāku skaitu ožas pavedienu (pēdas, objekti, iespējamie pavedieni…). Misijai jāļauj atrast vienu vai vairākas personas, vai atrast pazudušo, vai noslēpto objektu, vai inventāru noteiktajā ceļā, vai tā tuvumā. Reizēm vienkārši jānorāda virziens, kurā meklēt. Ar katru kustību, indivīda ķermenis izdala vairākas saožamas daļiņas. Veidu, kādā suns meklē šos indivīdus, ietekmē dažādi faktori: īpaši aromāti (kas atbilst kādam indivīdam, grupai vai sugai), ķīmiski aromāti (āda, tauki, drēbes), aizlauzti objekti ceļā (samīti augi, baktērijas, kas nonākušas uz zemes virsmas, tās deformācijas dēļ…), biotopi (mežs, pļava, labības lauks…), laika apstākļi. Pēdu dzīšanas sarežģītības dēļ (kas prasa īpašas apmācības, kuras nav uztveramas visiem suņiem) svarīgi sākotnēji atlasīt talantīgus suņus. Izvēlētajiem dzīvniekiem jāuzrāda sekojošās īpašības: īpaši attīstītas ožas spējas; augsta koncentrēšanās spēja, svarīga, lai nenovirzītos no ceļa parazītu aromāta un vides dēļ (uzmanība un precizitāte meklēšanā); ātrums, izturība, stiprība un izturība; kā arī drosme un vienaldzība pret ieroču šāvieniem.

Meklēšanas suns

Meklēšana ir disciplīna, kuras mērķis ir atrast pazudušus cilvēkus; tā ir pēdu dzīšanas kategorija. Tomēr tā notiek citādi: sunim netiek sniegts ne atskaites objekts, ne norādīta iespējamā pazušanas vieta. Suns tiek palaists bez iejūga vai pavadas. Tā uzdevums ir meklēt konkrētu aromātu noteiktā teritorijā, kā tas notiek lavīnas vai gruvešu pārmeklēšanā.

Jūras glābšanas suns

Kā jebkurā disciplīnā, suns spēlē noteicošu lomu, kā glābēju palīgs, tā fizisko spēju un neatlaidības dēļ. Ņūfaundlendietis ir populārākā jūras un ūdens glābšanas šķirne. Šai šķirnei ir daudzas īpašības, kas ir noderīgas jūras un ūdens glābšanā:

  • spēks: tas spēj vilkt vairākus cilvēkus vai vairākas tonnas smagu laivu;
  • izturība: suns spēj peldēt vairākas stundas, aptverot lielas teritorijas;aukstuma paciešana, kas ļauj tam darboties uzreiz, pretstatā glābējam-nirējam, kam nepieciešamas piecas minūtes, lai sagatavotos niršanai;
  • tā Olimpieša miers jebkuros apstākļos, kas spēj iedrošināt kuģa avārijā glābjamos cilvēkus;
  • neatlaidība, kuras dēļ tas nekad nepārtrauks misiju priekšlaicīgi;
  • tūlītējā nepieciešamība: tam nevajag aprīkojumu.

Kucēni, kas izvēlēti ar mērķi iesaistīt jūras un ūdens glābšanā, tiek atlasīti pēc to muskuļu dinamikas un spēcīgās skeleta uzbūves, veicot sistemātisku vaislinieka rentgena skenēšanu, lai izvairītos no gūžas displāzijas.

Gruvešu glābšanas suns

Gruvešu glābšanas suņa loma neaprobežojas tikai ar lielām zemestrīcēm. Tie var iesaistīties zemes nogruvumu vai ēku sabrukšanas gadījumos, pēc ugunsgrēka, darba vietas vai raktuvju nogruvumiem, dzelzceļa vai aviokatastrofās… Diemžēl šādu atgadījumu netrūkst.

Šos suņus pirmo reizi izmantoja Lielbritānijā Otrā pasaules kara laikā, lai pēc bombardēšanām gruvešos atrastu cilvēkus. Jau 1954. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, Vācijā un Šveicē atvēra glābšanas suņu mācību centrus. Šveices suņi pirmie kļuva starptautiski slaveni pēc zemestrīces 1976. gadā Friuli, Itālijā. 12 suņi tika piesaistīti meklēšanā un tika atrasti 42 izdzīvojušie un 510 bojā gājušie.

Kopš tā laika katrā šāda veida nelaimē, it īpaši pēc 2001. gada 11. septembra, masu mediji ziņo par šo glābšanas komandu drosmi un neatlaidību.

Kā jebkurā darbā, kas saistīts ar suņa un cilvēka savienību, starp suni un saimnieku nepieciešama ļoti tuva saskaņa. Handlerim, kas veic glābšanas operācijas, suns jāpārzina perfekti, lai spētu saprast viņa darbības gruvešos, t.i., būt gatavam atbildēt uz visām suņa reakcijām. Runājot par suni, tam pilnībā jāuzticas savam saimniekam, lai sekotu tam jebkur, jebkādos apstākļos. Tādas pakāpes sadarbība prasa ilgu gatavošanos. Suņiem, kas piedalās gruvešu meklēšanās, jābūt labai ožai un mierīgai, sabalansētai uzvedībai, kā arī daudz enerģijai. Tam jābūt sabiedriskam attiecībā pret cilvēkiem un suņiem, jo bieži vien meklēšanās piedalās vairāki suņi. Lai notiktu veiksmīgas apmācības, sunim jābūt pozitīvi noskaņotam pret spēlēšanos. Visbiežāk tiek izmantoti ganu šķirņu suņi, it sevišķi Vācu un Beļģu ganu suņi.

Video

The dog’s origin

Several hypotheses have been put forward as to the origins of dog domestication which took place approximately fifteen thousand years ago. Joint hunting, wolves having chosen to get closer to men in order to take advantage of their food scraps or wolf cubs adopted by human groups. All these hypotheses are plausible.

Bildes

  • facebook